Kosmosa izpēte

Uz zemeslodes dzīvo vairāk nekā 7 miljardi cilvēku un mūsu kopējais iekšzemes kopprodukts ir vairāk nekā 100 triljoni dolāru. Un, lai gan tepat uz zemes mums ir vēl ļoti daudz un dažādas problēmas, kas būtu jāatrisina, tomēr mums vajadzētu arī vairāk pievērsties kosmosa izpētei un veltīt vismaz 1% no kopējiem pasaules ekonomikas resursiem šai nodarbei. Pagaidām globālā kosmosa industrija, kas ietver gan privātos gan militāros satelītus un dažādas citas lietas ir aptuveni 300-400 miljardu apmērā, kas nozīmē, ka mēs pat netērējām 0.5 % kosmosa izpētei un vēl jo vairāk, šeit liela daļa ir tieši militārās tehnoloģijas, kas nerada gandrīz nekādu labumu izpētei un zinātnei. Ja cilvēce spētu novirzīt vienu simto daļu no kopējās planētas naudas plūsmas un mēs varētu tērēt 1 triljonu (1000 miljardus) dolāru kosmosa izpētei un kolonizēšanai tad mēs jau dažu gadu laikā varētu izveidot koloniju uz Marsa, atgriezties uz mēness un sūtīt robotus un cilvēkus uz asteroīdiem un darīt vēl dažādas citas neiedomājamas lietas.

Kosmoss ir mūsu nākotne un agrāk vai vēlāk cilvēkiem būs jāpamet zeme, vai nu tas būs no pārapdzīvotības, dabas katastrofām, izpētes, vai vienkārši drošības nolūkos. Un, ja jau mēs pašlaik dzīvojam tādā laikā, kad pirmo reizi cilvēces un visas planētas vēsturē kādam organismam ir iespējams nonākt un izdzīvot uz kādas citas planētas, tad, manuprāt, mums šī iespēja būtu jāizmanto un pēc iespējas ātrāk jācenšas tā realizēt. Kosmosā no asteroīdiem ir iespējams iegūt derīgos izrakteņus, ir iespējams apdzīvot jaunas planētas, veikt dažnedažādākos pētījumus un vienkārši uzzināt vairāk par visumu un to, no kurienes un kā mēs esam radušies. Bet kosmosā ir arī daudz un dažādas iespējas, kā nopelnīt, vai nu tas būtu veidojot kosmosa tūrismu, kur cilvēki vai nu vienkārši izjūt bezsvara stāvokli vai vēl labāk izveidot privātu kosmosa staciju, kurā iespējams iegriezties uz pāris diennaktīm un izjust kā ir padzīvot šādā vidē. Vai arī kosmosā vēl var veidot satelītus, iegūt enerģiju no saules, vai, kā jau minēju iepriekš noķert asteroīdus vai komētas un iegūt derīgos izrakteņus no tiem tādā apjomā, ka cilvēce nemaz nespētu tos visus iztērēt. Nesen bija daži raksti ziņu portālos, ka tiek veidots uzņēmums ar mērķi tieši iegūt derīgos izrakteņus no asteroīdiem un kā piemērs bija minēts tas, ka varētu iegūt tik daudz platīna no viena šāda asteroīda tik cik cilvēce visā savā pastāvēšanas laikā pat nav ieguvusi. Un iedomājieties, cik daudz un dažādas jaunas nozares un iespējas tas mums pavērtu un kādus jaunus produktus mēs varētu izveidot.

Par kosmosu ir sarakstītas ļoti daudz un dažādas grāmatas un jaunā paaudze ir pieradusi bieži vien filmās redzēt to, ka cilvēce nākotnē ceļos starp planētām un zvaigznēm. Bet lai tas viss notiktu mums ir vajadzīga nauda, uzņēmīgi cilvēki un daudz gribasspēka, jo bez šīm lietām nekas nenotiks.

Dodamies uz Marsu?

Mēs, cilvēki, esam pētnieki, atklājēji un pasaules izzinātāji un tikai dēļ šīs iekāres pēc nezināmā un dēļ vēlmes atklāt jaunas un nezināmas lietas, mēs sākotnēji izpletāmies no Āfrikas pa visu pasauli. Tieši tāpat, kā cilvēki visu laiku meklējot jaunas vietas atrada ASV un tagad ASV ir lielākā pasaules ekonomika, tā daudzi runā, ka mums nevajadzētu apstāties un būtu jāturpina ceļot tikai šoreiz nevis pa zemeslodi, bet gan uz citām planētām. Un tāpēc, ka Marss ir vienīgā reālistiskā planēta, kur mēs varētu apmesties uz dzīvi, tad jau gadu desmitiem ilgi cilvēkiem ir bijis mērķis reiz izkāpt uz Marsa un pēc tam šo planētu arī kolonizēt.

Jau aukstā kara laikā kad ASV un Krievija sacentās ar raķešu tehnoloģijām un ASV veiksmīgi nosēdināja cilvēku uz mēness zinātnieki ir cerējuši un strādājuši pie tā, lai mēs tālāk dotos arī uz Marsu nevis tikai apstātos pie Mēness. Bet pēdējo gadu desmitu laikā šis mērķis liekas, ka tikai ir attālinājies un attālinājies, jo cilvēce pagaidām sūta raķetes tikai uz zemes orbītu, kur atrodas internacionālā kosmosa stacija un mēs neesam pat atgriezušies uz mēness vairākus desmitus gadu. Bet ir arī cerības stariņš, jo tieši pēdējo dažu gadu laikā interese par sarkano planētu atkal ir atgriezusies un cilvēki aizvien vairāk un vairāk vēlas, lai cilvēce izveidotu uz Marsa koloniju, kas būtu gan kā drošība, ka cilvēce izdzīvos, ja nu Zemei kaut kas notiek, gan arī vienkārši vislielākais un visaizraujošākais ceļojums cilvēces vēsturē.

Marss, protams, nav zeme un tur atmosfēra ir tikai 1% apmērā no mūsu atmosfēras un tur nav skābeklis, augu un šķidrs ūdens, kas viss mums būtu tur vai nu jāizveido vai arī jāved līdzi no zemes. Un tas, savukārt, maksā ļoti ļoti dārgi, un tiek lēsts, ka lai nogādātu 1 kilogramu uz Marsa tas izmaksātu aptuveni 100 tūkstošus dolāru. Un, ja tu sver, piemēram, 70 kilogramus tad aizlidot uz Marsu tikai tev izmaksātu 7 miljoni dolāru. Bet tāpēc, ka tev vajadzētu ūdeni, mājvietu, ēdienu, gaisu un vēl daudz un dažādas lietas, tad visticamāk, ka patiesībā tev tas izmaksātu vairākus desmitus miljardu nevis tikai miljonus.

Bet par spīti visam tam, tomēr pasaulē vēl jo projām ir daudzi cilvēki, kas būtu gatavi doties uz Marsu un ir arī ļoti daudz cilvēki, kas tiešām pie tā arī strādā un plāno tur nonākt jau līdz 2030 gada, kas būtu vien 14. gadu attālumā. Ir dažādas kompānijas kas gan veido raķetes, gan domā veidot realitātes šovu kurā tiktu sūtīti cilvēki uz neatgriešanos kuri sāktu veidot jaunu koloniju uz sarkanās planētas. Bet līdz tādiem mērķiem mums vēl ir ļoti tāls ceļš ejams un būs jādomā tehnoloģijas kas nodrošinās mums visu to, pie kā mēs esam pieraduši šeit pat uz zemes. Un visticamāk, ka tiklīdz, kā cilvēki nolaidīsies uz Marsa, tā tiks veidoti simtiem jaunu uzņēmumu, kas tad būtu gatavi veidot visas šīs iekārtas un tik tiešām radīt pavisam kaut ko jaunu un nebijušu un padarīt cilvēci par vairāku planētu sugu.

Interesanti fakti par Saules sistēmas planētām.

 

Merkurs.

Planēta Merkurs ir karsta, bet uz tās ir sastopams ledus.

Uz planētas virsmas, kura atrodas vistuvāk Saulei, ir sastopams ledus. Pirmajā acumirklī tas liekas neiespējami, bet ledus tik tiešām tika atrasts krāteros, kuros nekad neiespīd saules stari. NASA kosmiskais kuģis uz Merkura Ziemeļu polā atrada ne tikai ledu, bet arī organiskās vielas, kuras ir nepieciešamas dzīvības celtniecībai. Kā jau mēs zinām, dzīvība uz Merkura nav iespējama, tāpēc, ka tur ir ļoti karsti un smacīgi, bet organisko vielu atrašana, apliecina faktu, ka šīs vielas ir atrodamas visā Saules sistēmā.

Venēra.

Venērai nav pavadoņu un neviens nezina kāpēc.

Ļoti interesants fakts ir tas, ka Merkuram un Venērai nav pavadoņu, kaut gan tajā paša laikā citām Saules sistēmas planētām ir vairāki desmiti pavadoņu. Piemēram, Saturnam ir vairāk par sešdesmit pavadoņiem. Ar ko tad šīs planētas atšķiras? Tik tiešām, nevienam nav atbildes, ar ko atšķiras šīs planētas un kāpēc vienām ir pavadoņi, bet citām nav. Kaut gan veiktie pētījumi liecina, ka ļoti sen atpakaļ, Venērai tomēr ir bijis viens pavadonis.

Marss.

Agrāk, atmosfēra uz Marsa bija daudz blīvāka.

Skatoties uz planētu, mēs varam redzēt, gravas, kurās visticamāk, kādreiz ir bijis ūdens. Ūdenim vajag lielu atmosfēras daudzumu un izskatās, ka agrāk uz Marsa ūdens bija daudz vairāk. Kur tas pazuda? Daži zinātnieki uzskata, ka Saules enerģija izspieda vieglākās molekulas no atmosfēras jau pirms vairākiem miljoniem gadu.

Jupiters.

Jupiters – lielo komētu ķērājs.

Ir iespējams, ka vislielākajai Saules sistēmas planētai ir milzīga nozīme Saules sistēmas veidošanās vēsturē. Jūs pat iedomāties nevarat, ka jebkuram, garām Jupiteram lidojošajam asteroīdam vai komētai, ir lielas izredzes būt noķertam vai atstumtam. Zinātnieki pieļauj pat tādu versiju, ka Jupiters ir daļēji vainīgs lielajā bombardēšanā ar mazajiem ķermeņiem, kuru kādreiz, mūsu jaunajā Saules sistēmas vēstures sākumā, bija ļoti daudz. Nav brīnums, ka tas izveidoja rētas uz Mēness, kuras mēs redzam vēl šodien.

Saturns.

Neviens nezina cik veci ir Saturna gredzeni.

Apkārt Saturnam eksistē laukums no ledus un akmeņu atlūzumiem, kurš visu laiku griežas tam apkārt un no attāluma izskatās kā gredzeni. Pirmie pētnieki, nekādi nevarēja saprast, kas atrodas apkārt šim milzīgajam gāzes gigantam, tikai ar laiku noskaidrojās , ka tā ir no nelieliem ķermeņiem izveidojusies ķēde. Ir iespējams, ka vienīgais pavadonis uzsprāga Saturna stiprās gravitācijas dēļ un izveidoja gredzenus, bet varbūt, tas ir daļas, kuras nav spējīgas savienoties vienā veselā ķermenī, bet ir pārāk izturīgas, lai sasistos.

Urāns.

Urāns ir daudz vētraināks, nekā mēs bijām iedomājušies.

Daudzi zinātnieki uzskatīja, ka Urāns ir mierīga zila lode, uz kuras nenotiek nekādas aktīvas darbības. Pēdējie izmeklējumi ir pierādījuši, ka planētas dienvidu puslodē notiek interesantas kustības, kuras ir grūti izskaidrot.

Neptūns.

Uz Neptūna ir virsskaņas vējš.

Tās vētras kuras notiek uz Zemes nav iespējams salīdzināt ar tām vētrām, kuras notiek uz Neptūna. Uz šīs planētas vējš pūš ar ātrumu 1, 770 km/st., tāds ātrums ir lielāks par skaņas ātrumu uz Zemes. Kāpēc uz planētas Neptūns pūš tādi vēji – visiem paliek mīkla.