Amalteja – Jupitera pavadonis

Amalteja ir piektais, lielākais gāzes giganta pavadonis. Tās platība, ir 10 000 kvadrātkilometru lielāka par Īrijas teritoriju. Amalteja sastāv tikai no ledus un ir viena, no lielākajiem ledus kosmiskajiem ķermeņiem Saules sistēmā. Jāatzīmē, ka ne tikai tās sastāvs padara to īpašu, bet arī krāsa, jo šis pavadonis ir gandrīz vissarkanākais, no visiem pazīstamajiem.

Pavadoņa Amalteja eksistēšanu ir grūti raksturot. Tā ir pārāk liela, lai varētu izveidoties no planētas gredzeniem, un pārāk “ledaina”, lai varētu atrasties tik tuvu Jupiteram, jo “jaunības” gados, gāzes giganta pavadoņa orbītas temperatūra sasniedza 800 grādu Celsija. Zinātnieki pieļauj domu, ka planēta – gigants to piesaistīja no ārpuses, tieši tāpat, kā to regulāri dara ar komētām. Par Amalteju ir jāsaka, ka tā nav parasts ledus pavadonis, tās siltums pārsniedz krītošo staru enerģiju miglior scarificatore manuale un tā visu laiku tiek pakļauta elektromagnētiskai bombardēšanai no Jupitera puses.

Neskatoties uz to, ka Jupiters atrodas tuvāk zemei, tā pavadoņi ir izpētīti daudz sliktāk, nekā Saturna pavadoņi. Visas ziņas par to ir iegūtas pateicoties attapīgajiem inženieriem un programmētājiem, kā astronomu un fiziķu, veiktajiem, lielajiem darbiem uz Zemes.

Pateicoties tam, par pavadoni ir iegūtas sekojošās ziņas:

  • Amaltejas lineārie mērījumi ir 250x146x128 kilometri, vidējais diametrs 168 kilometri. Pavadoņa forma ir stipri izstiepta un atgādina kartupeli. Ja runājam par pavadoņu formu, tad ir jāsaka, ka daudzu mazu pavadoņu un asteroīdu forma atgādina kartupeļi, jo tām nepietiek gravitācijas spēka, lai tās iegūtu apaļu formu.
  • Amaltejas reljefs pieļauj lielas svārstības lineārajos mērījumos. Visā pavadoņa virsmā ir sastopami ļoti lieli krāteri. Viens no tādiem krāteriem ir Geja, kuras dziļums sasniedz 20 kilometru dziļumā, tas ir aptuveni 11 % no pavadoņa diametra.
  • Interesants fakts, ja tāda mēroga krāteris izveidotos uz Zemes, tad tas būtu 700 kilometru dziļš. Temperatūra tur būtu aptuveni 2000 grādu Celsija, bet no apakšas tur ieplūstu magma, kura atrodas mantijā, apkārt kodolam. Protams, ka visi šie skaitļi ir tīri teorētiski, jo, ja mums nāktos piedzīvot tādu triecienu, kurš ir spējīgs izveidot tādu krāteri, mūsu planēta nebūtu spējīga to izturēt.
  • Ņemot vērā visus šos faktus par “miglior motozappa elettrica“, rodas jautājums, kādā veidā Amaltejai ir izdevies pārdzīvot tādu krāteru rašanos? Atbilde slēpjas tās sastāvā – galvenā tās sastāvdaļa ir sasalis ūdens. Neskatoties uz to, ka temperatūra pavadoņa virspusē ir – 146 grādi Celsija un ledus ir ciets kā akmens, tas vienalga paliek elastīgs. Tāpēc, krītošo meteorītu spēks izveido lielus krāterus, bet tas nav spējīgs sagraut pavadoni.
  • Vēl viens interesants fakts. Neskatoties uz to, ka Amalteja sastāv no ledus, tās virsma ir sarkanā krāsā. Tā ir sarkanāka par pavadoni Jo, vēl vienu Jupitera pavadoni un sarkanāka par Marsu. Astronauti to uzskata par vienu no Saules sistēmas sarkanākajiem ķermeņiem. Vienīgā planēta, kura ir spējīga ar to sacensties ir vistālākā, pundurplanēta Sedna. Eksisitē vairāki pieņēmumi, kāpēc Jupitera pavadonis Amalteja ir tik sarkanā krāsā, viens no tiem ir, ka šī neparastā krāsa veidojas no pavadoņa Jo sēra putekļiem, kuri sakrājas uz Amaltejas virsmas un saskaroties ar gāzes giganta izstarojumiem, tajos sabrūk organiskās vielas.
  • Amalteja atrodas ļoti tuvu Jupiteram, attālums starp pavadoni un planētu ir 181 000 kilometru.