Interesanti fakti par Neptūnu

Neptūns ir vistālākā planēta.

Tad, kad Neptūns tika atklāts 1846. gadā, tas tika uzskatīts par vistālāko planētu Saules sistēmā. 1930. gadā tika atklāts Plutons, kurš atņēma Neptūnam tā titulu. Plutona orbīta ir ļoti izstiepta un ir tādi periodi, kad tas Saulei pietuvojas tuvāk nekā Neptūns. Pēdējo reizi tas notika 1979. gadā un turpinājās līdz 1999. gadam. Šajā laika periodā tas atradās vistālāk. 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas komisija nolēma, ka Plutons vairs nav planēta. Kopš tā laika zilais gāzes milzenis ir vistālākā planēta.

Neptūns ir vismazākais gāzes gigants.

Neptūna ekvators ir 24764 kilometru, salīdzinājumā ar citiem Saules sistēmas gāzes gigantiem, Jupiteru, Saturnu un Urānu, tas ir ļoti mazs. Bet interesantākais ir tas, ka Neptūns ir daudz masīvāks nekā Urāns, aptuveni par 18%. Tā, kā tas ir mazāks un daudz masīvāks nekā Urāns, tā blīvums ir daudzas reizes augstāks.
Neptūna virspuses gravitācija ir gandrīz tāda pati kā Zemei.

Planētai Neptūns ir lodveida forma un tā sastāv no gāzes, ledus un tai ir akmeņains kodols. Planētai nav virspuses, kā piemēram, Marsam un Zemei. Neptūna varenā atmosfēra pakāpeniski pāriet šķidrā okeānā, pēc tam, tai palielinās blīvums un to sāk ieskaut ledus mantija. Bet, ja mēs iedomātos, ka mēs stāvam uz virsmas, tad mēs nesajustu nekādu atšķirību starp Zemes un Jupitera gravitāciju. Tur gravitācija ir tikai par 17% spēcīgāka nekā uz Zemes. Neptūns masa ir 17 reizes lielāka par Zemes masu un tas ir 4reizes smagāks par Zemi.

Neptūna atklāšana izraisa strīdus pat mūsdienās.

Franču matemātiķis Urbens Laverjē un angļu matemātiķis Džons Adams, vienlaicīgi, teorētiski aprēķināja, ka jaunā planēta atrodas konkrētā debess pusē. Astronoms, Johans Halle, 1864. gadā, ņemot vērā Urbena Laverjē aprēķinus, pirmais atrada objektu norādītājā debess pusē. Angļu astronomi, līdz pat mūsdienām izvirza pretenzijas par planētas atklāšanu. Daudzu astronomi piedāvā sadalīt atklājumu uz pusēm, starp Leverjē un Ādamsu un vairs nekad par to neatcerēties.
Uz Neptūna ir visstiprākās vētrās visā Saules sistēmā.

  • Iedomājieties viesuļvētru, kura pūš ar ātrumu 2100 km/st. Zinātnieki ir nesaprašanā, no kurienes rodas tāds vējš.
  • Neptūns ir visaukstākā planēta visā Saules sistēmā.
  • Neptūna augšējā slāņa temperatūra var nolaisties līdz – 221,4 grādiem pēc Celsija.
  • Neptūna pavadonis Tritons ir vēl aukstāks par savu planētu.
  • Saules sistēmā ir ļoti daudz vietu, kur ir ļoti auksti, bet viena no visaukstākajām vietām ir Tritona, vislielākā Neptūna pavadoņa, virspuse. Tritonam vienīgajam ir pietiekama masa un gravitācija, lai varētu iegūt sfērisku formu. Tas ir septītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.
  • Pastāv varbūtība, ka Neptūns ir “noķēris” Tritonu.
  • Lielākais pavadonis Tritons griežas retrogrādajā orbītā. Tas nozīmē, ka tas griežas pretējā virzienā salīdzinot ar citiem, gāzes giganta pavadoņiem, tāpēc ir iespējams, ka Tritons tika “noķerts”. Tritons vienmēr ir pagriezies ar sānu un tas lēnām, spirālveidīgi tuvojas gāzes gigantam.
  • Uz Neptūna tikai vienu reizi ir nolaidies kosmiskais aparāts.
  • Vienīgais, kosmiskais kuģis, kurš kādreiz ir nolaidies uz Neptūna ir NASA zonde “Voyager 2”. Tas, 1989. gada 25. augustā, lidoja tam garām un veica 3000 km no Ziemeļpola.
  • Tuvākajā laikā nav paredzēts sūtīt kosmiskos kuģus uz Neptūnu.
  • Unikālās fotogrāfijas, kuras ir uzņemtas ar Voyager 2 , varbūt ir vienīgās fotogrāfijas, kurās planēta ir uzņemta tuvplānā, jo tuvākajā laikā nav paredzēts sūtīt kosmiskos kuģus uz šo planētu.