Cilvēkiem, attiecības ar naudu, reizēm mēdz būt tikapt dīvainas kā kosmosa mistērijas

Raksta sākumā, gribam iepazīstināt jūs ar diviem pasaulīgiem cilvēku piemēriem.

Aina, no pārmērīgās strādāšanas, atrodas uz spēku sabrukšanas robežas. Viņai ir svarīgi būt pārliecinātai, ka viņas mazais dēlēns, nākotnē saņems labu izglītību, bet vecāki, ja nu gadījumā kas notiek, labu medicīnisko izglītību. Viņa cenšas sakrāt pēc iespējas vairāk naudas, jo tikai tā, viņa jūtas drošībā.

Normunda vecāki, kad viņam 12 gadi, gāja bojā auto katastrofā. Tagad viņam ir 37 gadi, viņš ir celtniecības kompānijas menedžeris un viņa kolēģi uzskata, ka viņš ir biznesmenis – darbaholiķis ar “lielu nākotni”. Viņš uzskata, ka viņam, kā vīrietim, vajag pelnīt pēc iespējas vairāk naudas, jo tas viņam sniedz pārliecību, ka ar viņa vecākiem nekas nenotiks.

Tiem cilvēki, kuri drošību meklē naudā, visu laiku ir nepieciešama bagātības palielināšana. Viņi, savā ziņā, ir līdzīgi narkomāniem, kuriem visu laiku arī ir vajadzīga devas palielināšana. Tāda uzvedība var novest pie atsvešinātības ar citiem cilvēkiem, tāpēc, ka tādi cilvēki pārstāj uzskatīt savus tuvos cilvēkus par palīdzības un atbalsta avotu.

Neveiklības sajūta, rīkojieties ar naudu, ir zināma daudziem. Psihoanalītiķi dalās savā pieredzē un stāsta par vairākiem, tipiskiem gadījumiem.
“Es nemīlu tērēt naudu: neaicinu pie sevis ciemos draugus, nedāvinu dārgas dāvanas, neaizdodu naudu…”.

Taupīgums, kas robežojas ar skopumu, var izpausties jebkurās situācijās un aiz tā var slēpties apmaiņa – mantiskā, emocionālā, radošā. Nevēlēšanās tērēt naudu, rodas no tieksmes kompensēt to bezpalīdzības sajūtu, kuru mēs kādreiz esam sajutuši savā bērnībā. Neapzinātā vēlēšanās taupīt, netērēt naudu simboliskā formā, katram cilvēkam, rada drošības sajūtu, pēc viņa ieskatiem. Tāda, pārmērīga neatkarība, dāvina cilvēkam mierinājumu, par kuru viņam, diemžēl, nākas dārgi maksāt: veidot tuvas un uzticības pilnas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem izrādās ir ļoti sarežģīti.

“Es pastāvīgi visiem aizdodu naudu, maksāju rēķinus citu vietā, tērēju milzīgas naudas summas dāvanām pat mazpazīstamiem cilvēkiem…”.

Pārlieku liela izšķērdība var liecināt par neapzinātu un neapmierinātu vajadzību pēc mīlestības, siltuma un pieņemšanas vai tieskmes uz mistiku un vajadzību kļūr pārākam apr citiem, t.i. par visuma pavēlnieku. Cilvēks projicē šo vajadzību uz citiem un cenšas viņu labā darīt daudz laba, aizmirstot par sevi. Nevar teikt, ka viņi “pērk” mīlestību un rēķinās ar to, ka tiks atbalstīti. Drīzāk otrādi, viņi apbruņojas ar kādu sociāli atzītu ideju (palīdzība tuviem cilvēkiem, rūpes par vājākajiem), kura pastiprina tādu rīcību un palīdz paskaidrot citiem, citiem vārdiem sakot, dara jebko, lai tikai neatzītos, ka viņiem pietrūkst visparastākā cilvēku siltuma.

“Manī rada šausmas doma par lūgumu paaugstināt algu. Es par to nevaru runāt ar savu priekšnieku…”.

Ja pret bērnu, jau kopš pašas bērnības izturas ar maigumu, sapratni un mīlestību, tad viņam diez vai radīsies jautājums par savu vērtību. Ja vecāki pret bērnu izturas neiecietīgi, vienā brīdī pieņem, bet jau nākamajā atgrūž, normāla pašvērtējuma sajūta bērnam neveidojas. Tādi bērni, kad izaug, nav spējīgi nošķirt priekšstatu par sava “es” vērtību no sava darba novērtējuma naudas izteiksmē. Novilkt robežu starp cilvēka būtību un savu profesionālo lomu, tādiem cilvēkiem ir grūts uzdevums. Neveiksmes materiālajā jomā viņiem kļūst par psiholoģisko traumu.

Interesanti fakti par Saules sistēmas planētām.

 

Merkurs.

Planēta Merkurs ir karsta, bet uz tās ir sastopams ledus.

Uz planētas virsmas, kura atrodas vistuvāk Saulei, ir sastopams ledus. Pirmajā acumirklī tas liekas neiespējami, bet ledus tik tiešām tika atrasts krāteros, kuros nekad neiespīd saules stari. NASA kosmiskais kuģis uz Merkura Ziemeļu polā atrada ne tikai ledu, bet arī organiskās vielas, kuras ir nepieciešamas dzīvības celtniecībai. Kā jau mēs zinām, dzīvība uz Merkura nav iespējama, tāpēc, ka tur ir ļoti karsti un smacīgi, bet organisko vielu atrašana, apliecina faktu, ka šīs vielas ir atrodamas visā Saules sistēmā.

Venēra.

Venērai nav pavadoņu un neviens nezina kāpēc.

Ļoti interesants fakts ir tas, ka Merkuram un Venērai nav pavadoņu, kaut gan tajā paša laikā citām Saules sistēmas planētām ir vairāki desmiti pavadoņu. Piemēram, Saturnam ir vairāk par sešdesmit pavadoņiem. Ar ko tad šīs planētas atšķiras? Tik tiešām, nevienam nav atbildes, ar ko atšķiras šīs planētas un kāpēc vienām ir pavadoņi, bet citām nav. Kaut gan veiktie pētījumi liecina, ka ļoti sen atpakaļ, Venērai tomēr ir bijis viens pavadonis.

Marss.

Agrāk, atmosfēra uz Marsa bija daudz blīvāka.

Skatoties uz planētu, mēs varam redzēt, gravas, kurās visticamāk, kādreiz ir bijis ūdens. Ūdenim vajag lielu atmosfēras daudzumu un izskatās, ka agrāk uz Marsa ūdens bija daudz vairāk. Kur tas pazuda? Daži zinātnieki uzskata, ka Saules enerģija izspieda vieglākās molekulas no atmosfēras jau pirms vairākiem miljoniem gadu.

Jupiters.

Jupiters – lielo komētu ķērājs.

Ir iespējams, ka vislielākajai Saules sistēmas planētai ir milzīga nozīme Saules sistēmas veidošanās vēsturē. Jūs pat iedomāties nevarat, ka jebkuram, garām Jupiteram lidojošajam asteroīdam vai komētai, ir lielas izredzes būt noķertam vai atstumtam. Zinātnieki pieļauj pat tādu versiju, ka Jupiters ir daļēji vainīgs lielajā bombardēšanā ar mazajiem ķermeņiem, kuru kādreiz, mūsu jaunajā Saules sistēmas vēstures sākumā, bija ļoti daudz. Nav brīnums, ka tas izveidoja rētas uz Mēness, kuras mēs redzam vēl šodien.

Saturns.

Neviens nezina cik veci ir Saturna gredzeni.

Apkārt Saturnam eksistē laukums no ledus un akmeņu atlūzumiem, kurš visu laiku griežas tam apkārt un no attāluma izskatās kā gredzeni. Pirmie pētnieki, nekādi nevarēja saprast, kas atrodas apkārt šim milzīgajam gāzes gigantam, tikai ar laiku noskaidrojās , ka tā ir no nelieliem ķermeņiem izveidojusies ķēde. Ir iespējams, ka vienīgais pavadonis uzsprāga Saturna stiprās gravitācijas dēļ un izveidoja gredzenus, bet varbūt, tas ir daļas, kuras nav spējīgas savienoties vienā veselā ķermenī, bet ir pārāk izturīgas, lai sasistos.

Urāns.

Urāns ir daudz vētraināks, nekā mēs bijām iedomājušies.

Daudzi zinātnieki uzskatīja, ka Urāns ir mierīga zila lode, uz kuras nenotiek nekādas aktīvas darbības. Pēdējie izmeklējumi ir pierādījuši, ka planētas dienvidu puslodē notiek interesantas kustības, kuras ir grūti izskaidrot.

Neptūns.

Uz Neptūna ir virsskaņas vējš.

Tās vētras kuras notiek uz Zemes nav iespējams salīdzināt ar tām vētrām, kuras notiek uz Neptūna. Uz šīs planētas vējš pūš ar ātrumu 1, 770 km/st., tāds ātrums ir lielāks par skaņas ātrumu uz Zemes. Kāpēc uz planētas Neptūns pūš tādi vēji – visiem paliek mīkla.