Interesanti fakti par Saules sistēmas planētām.

 

Merkurs.

Planēta Merkurs ir karsta, bet uz tās ir sastopams ledus.

Uz planētas virsmas, kura atrodas vistuvāk Saulei, ir sastopams ledus. Pirmajā acumirklī tas liekas neiespējami, bet ledus tik tiešām tika atrasts krāteros, kuros nekad neiespīd saules stari. NASA kosmiskais kuģis uz Merkura Ziemeļu polā atrada ne tikai ledu, bet arī organiskās vielas, kuras ir nepieciešamas dzīvības celtniecībai. Kā jau mēs zinām, dzīvība uz Merkura nav iespējama, tāpēc, ka tur ir ļoti karsti un smacīgi, bet organisko vielu atrašana, apliecina faktu, ka šīs vielas ir atrodamas visā Saules sistēmā.

Venēra.

Venērai nav pavadoņu un neviens nezina kāpēc.

Ļoti interesants fakts ir tas, ka Merkuram un Venērai nav pavadoņu, kaut gan tajā paša laikā citām Saules sistēmas planētām ir vairāki desmiti pavadoņu. Piemēram, Saturnam ir vairāk par sešdesmit pavadoņiem. Ar ko tad šīs planētas atšķiras? Tik tiešām, nevienam nav atbildes, ar ko atšķiras šīs planētas un kāpēc vienām ir pavadoņi, bet citām nav. Kaut gan veiktie pētījumi liecina, ka ļoti sen atpakaļ, Venērai tomēr ir bijis viens pavadonis.

Marss.

Agrāk, atmosfēra uz Marsa bija daudz blīvāka.

Skatoties uz planētu, mēs varam redzēt, gravas, kurās visticamāk, kādreiz ir bijis ūdens. Ūdenim vajag lielu atmosfēras daudzumu un izskatās, ka agrāk uz Marsa ūdens bija daudz vairāk. Kur tas pazuda? Daži zinātnieki uzskata, ka Saules enerģija izspieda vieglākās molekulas no atmosfēras jau pirms vairākiem miljoniem gadu.

Jupiters.

Jupiters – lielo komētu ķērājs.

Ir iespējams, ka vislielākajai Saules sistēmas planētai ir milzīga nozīme Saules sistēmas veidošanās vēsturē. Jūs pat iedomāties nevarat, ka jebkuram, garām Jupiteram lidojošajam asteroīdam vai komētai, ir lielas izredzes būt noķertam vai atstumtam. Zinātnieki pieļauj pat tādu versiju, ka Jupiters ir daļēji vainīgs lielajā bombardēšanā ar mazajiem ķermeņiem, kuru kādreiz, mūsu jaunajā Saules sistēmas vēstures sākumā, bija ļoti daudz. Nav brīnums, ka tas izveidoja rētas uz Mēness, kuras mēs redzam vēl šodien.

Saturns.

Neviens nezina cik veci ir Saturna gredzeni.

Apkārt Saturnam eksistē laukums no ledus un akmeņu atlūzumiem, kurš visu laiku griežas tam apkārt un no attāluma izskatās kā gredzeni. Pirmie pētnieki, nekādi nevarēja saprast, kas atrodas apkārt šim milzīgajam gāzes gigantam, tikai ar laiku noskaidrojās , ka tā ir no nelieliem ķermeņiem izveidojusies ķēde. Ir iespējams, ka vienīgais pavadonis uzsprāga Saturna stiprās gravitācijas dēļ un izveidoja gredzenus, bet varbūt, tas ir daļas, kuras nav spējīgas savienoties vienā veselā ķermenī, bet ir pārāk izturīgas, lai sasistos.

Urāns.

Urāns ir daudz vētraināks, nekā mēs bijām iedomājušies.

Daudzi zinātnieki uzskatīja, ka Urāns ir mierīga zila lode, uz kuras nenotiek nekādas aktīvas darbības. Pēdējie izmeklējumi ir pierādījuši, ka planētas dienvidu puslodē notiek interesantas kustības, kuras ir grūti izskaidrot.

Neptūns.

Uz Neptūna ir virsskaņas vējš.

Tās vētras kuras notiek uz Zemes nav iespējams salīdzināt ar tām vētrām, kuras notiek uz Neptūna. Uz šīs planētas vējš pūš ar ātrumu 1, 770 km/st., tāds ātrums ir lielāks par skaņas ātrumu uz Zemes. Kāpēc uz planētas Neptūns pūš tādi vēji – visiem paliek mīkla.